Search results for "dabas parks"
showing 9 items of 9 documents
Taisnspārņu (Orthoptera) indikatoru īpašību izpēte sausos, kaļķainos zālājos dabas parkā Abavas senleja
2016
Sausiem, kaļķainiem zālājiem ir augsta botāniskā vērtība, kas nodrošina arī daudzveidīgas un raksturīgas faunas pastāvēšanu. Taisnspārņi ir nozīmīga dabisko zālāju ekosistēmu sastāvdaļa. Pētījuma mērķis ir izpētīt iespējas izmantot taisnspārņus sausu,kaļķainu zālāju kvalitātes un apsaimniekošanas indikācijā. Dabas parkā „Abavas senleja” dažādas kvalitātes, dažādi apsaimniekotos kaļķainos zālājos un kultivētos zālājos tika ievākti taisnspārņu paraugi un raksturota veģetācija. Lielākā taisnspārņu daudzveidība konstatēta ekstensīvi ganītos, kaļķainos zālājos, bet zālāju apsaimniekošanas pārtraukšana negatīvi ietekmēja taisnspārņu daudzveidību un populāciju blīvumu. Izdalītas divas indikatorsug…
Augsnes mezofaunas struktūra Engures ezera dabas parkā
2018
Bakalaura darba pētījums veikts Engures ezera dabas parka ekoreģionā un tā tuvākajā apkārtnē. Darbā tiek aprakstīta augsnes mezofauna un analizēta tās veidotās struktūras dažādos biotopos un to parauglaukumos, kas iekļauti ILTER (International Longt Term Ecological Research network) programmā. Bakalaura darbā iekļauta vispārīga informācija par augsnes faunu un parauglaukumos konstatētajiem mezofaunas pārstāvjiem. Pētījums ir veikts sešos biotopos. Katrā parauglaukumā noteikts mezofaunas taksonomiskais sastāvs, struktūra un tās blīvums. Bakalaura darba izstrādes laikā autore apguva augsnes mezofaunas ievākšanas un noteikšanas metodiku, kā arī ieguva zināšanas un izpratni par mezofaunas nozīm…
Floras izplatības izmaiņas Kurzemes piejūras ciemos pēdējo 20 gadu laikā: Bērzciema piemērs
2015
Bakalaura darba „Floras izplatības izmaiņas Kurzemes piejūras ciemos pēdējo 20 gadu laikā: Bērzciema piemērs” mērķis ir apzināt floras sastāva un telpiskās izplatības izmaiņas Bērzciema apkārtnē pēdējo 20 gadu laikā un noskaidrot to ietekmējošos faktorus. Katrai sugai ir noteiktas prasības pēc vides apstākļiem, tādēļ floras izmaiņas ir netiešs informācijas avots par pārmaiņām apkārtējā vidē. Lai noskaidrotu, kā mainījusies Bērzciema apkārtnes flora pēdējo 20 gadu laikā un kas bijuši pārmaiņu virzītājspēki, analizēti divu floras uzskaišu rezultāti. Pirmā no tām notikusi 20.gs. 80.-90.gados, bet otrā – 2012.-2013.gadā. Apkopojot rezultātus, secināts, ka Bērzciema apkārtnē augu sugu skaits nav…
Saukas dabas parka tūrisma takas "Velniņi" atjaunošana
2016
Tūrisms ir tā nozare, kas Latvijā attīstās arvien straujāk. Būtiski ir tas, lai tūrisma attīstība notiktu ne tikai lielākajās Latvijas pilsētās, bet arī reģionos. Maģistra darbā tiks aplūkots Saukas dabas parks, kas atrodas Sēlijā, Viesītes novadā, tā tūrisma plūsma, kā arī tiks izskatītas iespējas, kas dabas parka teritoriju varētu darīt tūristiem saistošāku. Mаģistrа dаrbа mērķis ir nodrošināt Viesītes novada iedzīvotāju un tūristu apmierinātību ar Saukas dabas parka tūrisma pakalpojuma piedāvājumu. Darbā ir piedāvāti trīs varianti, kā risināt problēmu, ka Viesītes novada iedzīvotāji nav apmierināti ar tūrisma piedāvājumu novadā. Kā labākais no variantiem tika atzīts – Saukas dabas parka …
Epigeiskās faunas salīdzinājums dažādos meža biotopos dabas parkā „Ogres ieleja”
2016
Bakalura darba mērķis ir veikt epigeisko posmkāju daudzveidības un to noteicošo faktoru izpēti dabas parka “Ogres ieleja” egļu vēra un jaukto koku gāršas biotopos. Pētijumi tika veikti 2015.gada vasarā. Entomoloģiskais materiāls tika iegūts no augsnes lamatām. Pētījumā tika veikts veģetācijas novērtējums un identifikācija, kā arī epigeisko posmkāju taksonomisko grupu, dominances struktūras un to iespējamo ietekmējošo faktoru noteikšana. Darbs sastāv no 3 nodaļām, 8 apakšnodaļām, kopējais apjoms ir 36 lappuses. Darbā ietvērti 29 attēli un 28 atsauces.
Skrejvaboļu (Coleoptera, Carabidae) sabiedrības sausos kaļķainos zālājos un tās ietekmējošie faktori Abavas senlejā
2016
Kā Eiropā tā Latvijā sausu, kaļķainu zālāju platības ar katru gadu samazinās. Šis biotops ir viens no sugām bagātākajiem, tomēr uzskatāms par Latvijā izzūdošu, jo aizņem vairs tikai 0,05% no valsts teritorijas (Auniņš 2013). Šī darba mērķis ir noskaidrot zālāju apsaimniekošanas un botāniskās kvalitātes ietekmi uz skrejvaboļu (Carabidae) sabiedrībām sausos, kaļķainos zālājos. Pētījums veikts sausos, kaļķainos zālājos, dabas parka “Abavas senleja” posmā starp Kandavas un Sabiles pilsētām. Septiņpadsmit parauglaukumos, kas iedalīti atšķirīgās botāniskās kvalitātes un apsaimniekošanas veida grupās, ar Bārbera tipa augsnes lamatām, ievākti kvantitatīvi dati par skrejvaboļu sastopamību. Noteikts …
Nobiru sadalīšanās intensitātes raksturojums ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu parauglaukumos Engures ezera dabas parkā
2019
Viens no klimata pārmaiņas izraisošajiem faktoriem ir CO2 emisiju daudzums. Nobiru sadalīšanās ir process, kura laikā tiek atbrīvots liels daudzums CO2. Literatūras apskatā aplūkota nobiru sadalīšanās procesa nozīme, norise, intensitāte un kā to ietekmē mikroorganismu darbība un vides faktori. Pētījumā analizēts, kā Engures dabas parkā divos dažādos biotopos (sausā priežu mežā un mitrā jauktu koku mežā) izveidotos parauglaukumos sadalās zaļās un rooibes tējas paciņas, kā atšķirības starp biotopiem un kā meteoroloģiskie faktori ietekmē nobiru sadalīšanās intensitāti. Darba autore pētījuma izstrādei izmantojusi Starptautiskā ilgtermiņa ekoloģisko pētījumu tīkla (ILTER) datus, kas iegūti TeaCo…
Videi draudzīgu uzvedību noteicošie faktori Lietuvas tūristu perspektīvā Papes dabas parkā
2022
Maģistra darba “Videi draudzīgu uzvedību noteicošie faktori Lietuvas tūristu perspektīvā” izstrādes gaitā noskaidrots un raksturots plašs loks videi draudzīgu uzvedību ietekmējošo faktoru, kas atklājas un ir būtiski Lietuvas tūristu perspektīvā, tiem apmeklējot Papes dabas parku un Lietuvas tūristiem svarīgāko galamērķi – Baltijas jūras piekrasti. Pētījumā analizēti dažādi individuālie, sociālie un ārējie videi draudzīgu uzvedību noteicošie faktori un to savstarpējās mijattiecības, atklājot gan Lietuvas tūristu redzējumu par tiem, gan aplūkojot šo faktoru ietekmi konkrētajā tūristu grupā. Uzvedību noteicošie faktori noskaidroti, raksturoti un analizēti konkrētās pētījuma teritorijas vēsturi…
Riežupes dabas parka pilnveidošana Kuldīgas novadā
2018
Daba ir vieta, kur cilvēki vēlas patverties no ikdienas steigas un atjaunot spēkus, jo daba sniedz unikālu iespēju – izbaudīt klusumu un mieru. Tā kā Latvijas daba priecē ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī tūristus ar savu krāšņumu un unikalitāti, tad informācijas pieejamība par dabas parkiem ir svarīga, lai cilvēkiem būtu iespēja iekļaut to apmeklējumu savos tūrisma maršrutos. Maģistra darba “Riežupes dabas parka pilnveidošana Kuldīgas novadā” mērķis ir nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem un tūristiem iespēju iegūt informāciju par Kuldīgas novadā esošo Riežupes dabas parku. Maģistra darba ietvaros tika veikts pētījums, kurš sastāv no divām daļām – ekspertu intervijas un iedzīvotāju apta…